Auksti bēniņi un pārseguma siltumizolācija

Siltumizolācijas izstrādājumi:

paroc Ultra: siltumizolācijas elastīga plāksne visām ārējām sienu karkasa konstrukcijām ; siltumvadītspējas lambda klase λ_D = 0,035 W / mK

paroc Ultra plus: siltumizolācijas elastīga plāksne visām ārējām konstrukcijām, efektīvāka, blīvāka, ar lielāku pretestību gaisa plūsmai un ar zemāku siltumvadītspēju; siltumvadītspējas lambda klase λ_D = 0,034 W / mK

paroc BLT 3: beramā akmens vate ražota no elastīgās akmens vates pārpalikumiem; siltumvadītspējas lambda klase λ_D = 0,041 W / mK

paroc BLT 9: beramā akmens vate ražota no miksētu akmens vates izstrādājumu pārpalikumiem; siltumvadītspējas lambda klase λ_D = 0,041 W / mK

Auksto bēniņu jumta konstrukcija parasti tiek būvēta no koka kopnēm un horizontāls siltumizolācijas slānis ir uzstādīts starp to apakšējām pārseguma sijām. Koka konstrukciju izmēri tiek veikti saskaņā ar Eirokodeksu 5.

Plānojot koka karkasa jumta konstrukciju, jāņem vērā vairāki dažādi aspekti, kas ietekmē jumta ugunsdrošības, siltuma un mitruma veiktspēju.

Jumts

Apakšklāja membrāna ir uzstādīta uz jumta kopnēm saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Apakšklājs aizsargā gan kopnes, gan siltumizolācijas slāni no iespējamām ūdens noplūdēm caur nepārtraukto jumta seguma materiālu.

Līstes vēdināšanas nodrošināšanai ir uzstādītas virs membrānas un jumta kopnēm, lai fiksētu apakšklāju vietā. Ventilācijas sprauga (22-50mm), ko veido ventilācijas līstes, nodrošina jumta ventilāciju starp apakšklāju un jumta segumu. Gaisa ieplūdes atveres, kas noved pie ventilācijas spraugas, jāatstāj uz apakšējās karnīzes un izplūdes gaisa atveres uz kores, lai nodrošinātu efektīvu ventilāciju.

Koka latojums horizontāli šķērsām virs ventilācijas līstēm, tiek izgatavots atbilstoši izvēlētā jumta materiāla prasībām.

Ēkas aizsardzību pret laikapstākļiem nodrošina labs, piemērots un drošs jumta segums.

Jumta kopnes un siltumizolācija

Lai izmantotu beramo akmens vati kā siltumizolāciju, ir sākumā jāuzstāda vēja novadīšanas plāksnes starp spārēm jumta apakšējā daļā. Tās novirza gaisa plūsmu, kas vēdina bēniņus virs siltumizolācijas slāņa, uz jumta kori. Bez kontrolētas gaisa plūsmas vējš var iekļūt beramās vates siltumizolācijas slānī un vājināt tā siltumizolējošās īpašības un veiktspēju*. Vēja novadīšanas plāksne arī kalpo kā atbalsts beramajai akmens vatei un nodrošinājums lai netiktu aizblīvēta vēdināšanas atvere.

paroc elastīgās akmens vates plāksnes ir viegli uzstādīt starp jumta kopņu apakšējām sijām, jo pietiekami stingrā akmens vate paliek starp spārēm bez atsevišķiem stiprinājumiem un blīvēm. Elastīgo izolācijas plākšņu izmēri ir piemēroti bez piegriešanas jumta kopņu solim cc600 un cc1200.

paroc Ultra vai paroc Ultra Plus elastīgā siltumizolācijas plāksne veido izturīgu pamatni paroc BLT beramajai akmens vatei. Beramā vate, kas uzstādīta elastīgās siltumizolācijas virsmas, neslīdoši pielīp zemāk esošajai akmens vates plāksnei, tāpēc šāds risinājums ir iespējams arī slīpajos jumtos , kur siltumizolācija tiek iestrādāta starp spārēm kopņu konstrukcijā.

Akmens vates plāksnes, kas uzstādītas zem beramā akmens vates slāņa, ir pietiekamas siltumizolācijai būvniecības stadijas posmā. Plāksnes slānis, kas uzstādīts uz tvaika/gaisa barjeras, ļauj sākt ēkas apsildi un žāvēšanu pirms beramās akmens vates slāņa praktiskās iestrādes.

Beramās akmens vates darbuzņēmējs uzstāda (veic iepūšanu ) galīgo virsējo siltumizolācijas slāni, kad ir veikti visi nepieciešamie darbi (piemēram, uzstādīta ventilācija un izvilktas citas komunikācijas) augšējā bēniņu telpā. Visu siltumizolācijas slāni ir iespējams izveidot arī, izmantojot tikai elastīgās plāksnes tās liekot vairākos slāņos.

*Konvekcija siltumizolācijā:

• Porainas siltumizolācijas spēja (piemēram, akmens, stikla un celulozes un koksnes šķiedras izolācija) ir balstīta uz maksimālu gaisa nekustīgumu , kas ietverts starp izolācijas šķiedrām. Ja gaisam ir atļauts pārvietoties izolācijas slāņa iekšpusē (konvekcija), izolācijas siltumizolācijas spēja samazinās. Konvekcija var būt piespiedu vai dabiska.
  
• Piespiedu konvekcijā vējš ir tas, kas izraisa gaisa pārvietošanos izolācijā, ja izolācija nav aizsargāta ar vēja aizsardzības plāksni, membrānu vai vēja novadīšanas plāksni. Dabisko konvekciju rada temperatūras starpības ietekme uz dažādām konstrukcijas pusēm. Dabiskajā konvekcijā gaiss dabiski pārvietojas izolācijas iekšpusē, jo atšķiras gaisa blīvums. Vieglāks siltais gaiss mēdz virzīties uz augšu un tajā pašā laikā smagāks aukstais gaiss nolaižas uz leju.
• Ar ļoti vieglu porainu izolāciju (mazāk nekā 25 kg/m3, kas uzrādīta Tamperes universitātē, TTY pētījumā) gaisa caurlaidība bieži ir augsta, un tādējādi gaiss var pārvietoties brīvāk. Šajā gadījumā palielinās dabiskās konvekcijas rašanās risks un, jo īpaši aukstos periodos, konstrukcijas siltumizolācijas spēja ievērojami vājinās.
• Ar blīvākām izolācijām, piemēram, paroc akmens vates izolāciju, gaisa caurlaidība ir zemāka, un tādējādi konvekcijas rašanās risks ir mazāks.
• Latvijas būvnormatīvā LBN 002-19 tabulā nr.5. ir noteikts darba apstākļu labojuma koeficients īpatnējās siltumvadītspējas vērtībai brīvi bērtai siltumizolācijai, ko jāpievieno siltuma caurlaidības U vērtības aprēķinā bēniņu norobežojošai konstrukcijai.

Slāņi no siltumizolācijas siltās puses

Stingrs un nepārtraukts gaisa/tvaika barjeras slānis ir būtisks koka konstrukcijas mitruma veiktspējai, jo tas neļauj mitram iekštelpu gaisam iekļūt dziļāk konstrukcijā. Projektēšanas izaicinājums ir nodrošināt tvaika barjeras slāņa nepārtrauktību, īpaši konstrukciju krustojumos un tvaika barjeras pārrāvumos - visiem savienojumiem un izgriezumiem ir jābūt rūpīgi noslēgtiem.

Vadi un kabeļi vienmēr tiek uzstādīti tvaika barjeras siltākajā pusē, lai izvairītos no papildu iekļūšanas tvaika barjeras slānī. Šķērsām veidots koka latojums, kas novietots pirms tvaika izolācijas siltākajā pusē, kalpo kā tvaika barjeras aizsargslānis, elektroinstalācijas uzstādīšanas vieta un apdares plākšņu nesošais rāmis.

Uz konstrukcijas iekšējās virsmas (griestiem) uzstādītās ģipškartona vai kādas citas plāksnes aizsargā nesošo konstrukciju no uguns, nostiprina konstrukciju un vienlaikus uzlabo visas jumta konstrukcijas skaņas izolāciju.

Betona panelis vai monolīta dzelzsbetona plāksne kā nesošā konstrukcija

Betona pārsegums var būt gatavs iepriekšražots panelis vai monolīta plāksne.

Betona konstrukcija ir diezgan tvaika necaurlaidīga, bet elementu šuves, elementu savienojumi ar citām konstrukcijām un visas iespiešanās ir vietas, no kurām iekšējais mitrums var viegli sasniegt konstrukcijas auksto pusi.

Renovācijā uz betona pārseguma parasti ir vēl kāds slānis un šādā gadījumā visa konstrukcija varētu strādāt kā tvaika barjera , taču tas katrā gadījumā atsevišķi jānovērtē un tad jāpieņem lēmums par tvaika izolācijas papildus lietošanu.

Betona konstrukcija ir izturīga pamatne tvaika barjerām un blīvējumiem. Problēma var būt virsmas nevienmērība un grubuļainība, tādā gadījumā plānie tvaika barjeras materiāli var tikt ļoti viegli bojāti, staigājot pa tiem darba laikā. Tāpēc ieteicams izmantot biezāku bitumena vaida tvaika barjeru. Ar bitumena hermētiķiem un blīvējuma atlokiem ir vieglāk izdarīt virsmas hermetizāciju.

Tvaika barjeras savienojums ar sienas konstrukciju vienmēr jāplāno atsevišķi. Materiālam un savienojumiem jāiztur konstrukciju kustības bez bojājumiem.